365 TO VEGAN pēdējās stundiņas

Šodien aprit apaļš gads kopš pirmā ieraksta zem 365 TO VEGAN zīmes. Šī bloga pēdējās stundiņas ātri un neizbēgami aizrit nebūtībā. Mūsu blogs, lolots un mīlēts, nu tiek atdots mūžības rokās, lai nogultu kaut kur interneta saausto tīklu dzīlēs, lai ļautu tam virtuāli apputēt un gaidītu savu slavas stundu, kad kāds jauns un nezinošs vegāns meklēs padomu, kā uzcept kēksu bez olām vai pagatavot griķu kotletes. Šīs 365 dienas pagājušas nemanot. Ne visi 12 mēnešu mērķi izpildīti un noteikti ne iepriekš uzstādītajā secībā, ne visi solījumi lasītājiem īstenoti. Toties galvenais mērķis ir sasniegts – ja pirms gada, ikmēneša mērķus rakstot, domājām, kā nu būs, un klusi pie sevis teicām: “Jāmēģina, varbūt sanāks!” , tad šodien varam teikt jau daudz skaļāk un pārliecinošāk: “Būt vegānam ir forši, veselīgi, jautri, izglītojoši un tik, tik, tik ļoti PAREIZI!” (Jā, mēs nebaidāmies šī vārda.) Ja redzi kādu pasaules netaisnību, tad mazākais, ko vari darīt, ir dot pasaulei mājienu. Mūsu video tas strādā tikpat labi kā smiešanās pat tad, kad nekas nenotiek. Vai vēl labāk – rīkojies! Kļūsti par vegānu, ja vēl neesi. Ja esi, tad atvelc elpu un turpini labos darbus šai pasaulei par prieku. Lai tava apņēmība ir tikpat sīksta, cik soja!

Annija: Es gribu pateikt lielumlielu paldies Aijai. Tevis sniegtās iedvesmas un atbalsta dēļ šī gada laikā esmu vēl vairāk tuvinājusies cilvēkam, kāds vēlos būt. Paldies Ilzei, manam burvīgajam suši-kaķīšu-filmu-suņu staidzināšanas-šoko-un-tofu draudziņam un pilnīgi pelnītajam vegan police titula nēsātājam. Paldies Agnesei un Raitim, kuriem svētdienas brokastīs pārāk bieži nācās pārciest manus vegānkūku un vegānolu eksperimentus. Paldies Sandrim, kurš ir pirmais vegāns, ko dzīvē esmu satikusi, un kurš vienmēr ir bijis tik ārkārtīgi jauks, pacietīgs un atbalstošs. Paldies mammai, kura man ļāvusi darīt lietas pēc sava prāta un ieskatiem. Paldies visiem draugiem un ģimenei, kuri vienmēr mani sagaidīja ar kādu vegānisku gardumu. Paldies draugiem un gandrīz nepazīstamajiem ļaudīm, kuri nāca ciemos uz kopīgām maltītēm. Paldies jums visiem par ieguldījumu šī bloga tapšanā. Pēdējā dziesma no manas puses būs Piano Magic – Dark Secrets Look for Light.

Aija: Paldies Annijai, bez kuras organizēšanas spējām šis blogs būtu uz pusi sliktāks un droši vien uz pusi garlaicīgāks arī. Paldies manai ģimenei, kas pacieta manus eksperimentus. Paldies draudziņiem: Jānim, Jānim un īpaši Artūram, kurš bija mūsu speciālkorespondents un daudzas receptes ir viņa pienesums šim blogam. Paldies visiem lasītājiem, komentētājiem un atbalstītājiem! Mēs darījām, ko varējām (un gribējām), ņemiet par labu.

– Aija un Annija

P.S. Šovakar visi mīļi gaidīti Nabaklab uz bloga noslēguma koncertu.

Annijas drēbju skapis: kārtējā nozieguma vieta

Jau daudzus, daudzus mēnešus atpakaļ izskatīju savu drēbju skapi (Jā, ir grūti ievērot to secību, kādu sākumā biju saviem mērķiem noteikusi, jo dažas lietas notiek pašas no sevis, kamēr citas vienkārši nenotiek.) un atklāju kārtējo nozieguma vietu savā miteklī.  16 no 64 drēbju gabaliem (zeķes skaitot kā vienu gabalu) bija veidoti no vilnas (vai vismaz daļēji) vai ādas. Pavisam pelnīti atļāvos sev piešķirt šī gada The Worst Vegan Outfit titulu. Vegan outrage!!!

Kā jau nojaut, uzreiz neķēros mest visus šos drēbju kalnus ārā pa logu vai atdot labdarībai. Jautāsi pēc iemesliem? Dažādi: gan praktiski, gan emocionāli, gan finansiāli. Nolēmu nonēsāt esošās nevegāniskās drēbes un nerūpēt jaunas. Turpmāk, sev svēti nosolījos, mana roka stiepsies tikai pēc dzīvniekiem draudzīgiem audumiem un materiāliem. Sandris, šo manu plānu dzirdot, gan teica, ka ar šādiem lēmumiem jābūt uzmanīgai, jo tad jau es bez liekiem pārmetumiem un lielas apdomas varu apēst arī vistiņu, kas saldētavā no 2012. gada aizķērusies. (Nu, tu jau saproti, ka tā noteikti nav mana vistiņa.) Mājiens saprasts.

Nācās gan krietni pacīnīties ar vienu no iekšējām balsīm, kas nemitīgi čukstēja: “Driiiiiīkst, drīiiikssssssst. Pērkot secondhand apģērbu, tu tiešā veidā neatbalsti aitu turēšanu, kurām pūžņojošās ādas krokās nešpetnās mušas sadējušas oliņas, pie samaņas esošu angoras zaķu noplūkšanu vai 3 dienas jaunu jēru slaktēšanu karakula kažokiem,” un to spoku roku, kas attiecīgajos veikaliņos stiepās pēc vilnas izstrādājumiem.

Gribētos sev solīt, ka pret esošajiem ādas zābakiem un vilnas jakām izturēšos ar lielāku rūpību un cieņu, bet tas laikam būtu tikpat liekulīgi, kā pavāram teikt: “I think a well-done stake is so disrespectful to the cow it came from. The cow has been slaughtered once it doesn’t have to be butchered for the second time around.”

Mēs vienkārši neesam raduši domāt par to, no kurienes šīs lietas nāk un kā tās ir iegūtas. Esmu pamanījusi, ka pat, pasūtot ēdienu kādā ēstuvē, nepietiek vien ar “Es neēdu neko, kas nāk no dzīvniekiem.” Man papildus jānosauc vesela virkne dzīvnieku izcelsmes produktu. Turklāt ar vienkāršu “piena produkti” arī nav gana, jo kāds pajautās “Bet vai tad sieru arī nevar?” vai piebildīs “Aaa, atvainojiet, tad sviestu tomēr arī nē…” Cilvēki nav raduši reflektēt pat par to, kas atrodas uz viņu šķīvja un ko viņi beigu beigās apēd, kur nu vēl par to, kas velkams kājās un mugurā.  Kažoks ir apģērba gabals nevis nonāvēta dzīvnieka āda.  Tāpat kā soma, josta, zābaki un cimdi. Džemperis ir mīļš, silts un mīksts. Gluži tāpat kā aitiņas, no kurām tas nācis. Vismaz šo kopsakarību mēs redzam. Tādēļ, ka šāda kopsakarība nav mūsu  komforta zonai draudīga. Līdzko bildē parādās aitu asiņainie dibeni, mēs ķeramies pie tādām atrunām kā “…bet Latvijā tas nenotiek” (Cik bieži savus džemperus mēs iegādājamies Zara, Lindex utt un cik bieži pie tantes laukos?), “Dievs ir radījis mūs, lai mēs valdītu pār dzīvniekiem!” (Un nepārtraukti arī darītu viņiem pāri?). Mēs esam pieraduši no dzīvniekiem iegūt lietas savam patēriņam, kā rezultātā arī uz pašiem dzīvniekiem skatāmies kā uz lietām, kas šīs preces ražo. Vairojam, pērkam, pārdodam viņus (zoo veikalos pat ar atlaidēm un ar akcijas cenām) un izturamies pret viņiem tā, it kā viņi nespētu just pat sāpes.

Kāda muša man šodien iekodusi? Gribēju uzrakstīt viegli humorīgu ierakstu, bet galīgi nesanāca. Laikam katra vegāna dzīvē pienāk brīdis, kad saskarsmē ar apkārtējo pasauli dusmas un aizkaitinājums par to lielo, absurdo bezjēdzību ņem virsroku. Vegan rage!

– Annija

P.S. “Kokvilnas” čupiņā, protams, arī visādi citādi materiāli sastopami, piem., akrils, gumija utt.

Maizes salāti

Šie salāti nav pati veselīgākā recepte, jo kas gan labs varētu izdoties no salātiem, kuros visas sastāvdaļas tiek apceptas eļļā un gala rezultātā sajauktas ar majonēzi?! Ja pieveram acis uz to, tad šī recepte nāk kā saukta, ja ciemos nāk ne-vegāni, kuri, ēdot lapu-eļļu salātus, jūtas kā ēdot gaisu. Šie salāti ļaus tādiem cilvēkiem saņemt viņiem tik ierasto smaguma sajūtu.

Recepte izpildīsies, ja izmantosi:

• 1 mazo bundžiņu kukurūzas
• 2  burkānus
• 3-4  šķēles rupjmaizes
• 1-2 sīpolus
• sojas granulas vai pāris sojas cīsiņus
• eļļu cepšanai
• majonēzi visa sajaukšanai

Darba gaita:

Burkānus sarīvē, pārējās sastāvdaļas smalki sagriez. Katru sastāvdaļu (izņemot kukurūzu) uz pannas apcep atsevišķi. Kad katra no tām atdzisusi, sajauc kopā un pievieno majonēzi. Garšos tiešām sātīgi. Es tos ēdu Ziemassvētkos, bet tagad vairāk vajag pavasarīgu mūziku, tāpēc lai skan Oasis dziesma “Champange Supernova“.

– Aija

Vegāniska versija par šokolādes batoniņu Twix

Ciemojoties nolēmām pagatavot, ko saldu. Bet ko lai izvēlas? Kādā veidā nonācām pie Tviksa kaverversijas, neatceros. Tomēr izvēli nenožēlojam, izdevās saldi un lipīgi, tieši tas ko gribējām. Šī recepte arī ir viens no variantiem kā atbrīvoties no iesala ekstrakta pārpalikumiem.

Pamatnei:

• Viena pilna krūze vai glāze un vēl ¼ no tās ar brokastu pārslām (vislabāk ieteicamas ir uzpūstie rīsi, tikai pievērs uzmanību to sastāvam, jo daudziem pievieno medu, bet vari izmantot saberztus cepumus vai popkornu).
• ¼ tase sīrupa (vari izmantot iesala ekstraktu vai citu saldumu)
• 3 ēdamkarotes zemesriekstu sviesta
• 1 tējkaroti vaniļas ekstrakta
• Nedaudz sāli

Karamelei:

• 200 gramus dateles bez kauliņiem
• 1 ēdamkaroti zemesriekstu sviesta
• Nedaudz piena vai ūdens

Šokolādes pārklājumam:

• 200 gramus tumšās šokolādes

Vispirms pārliecinies, ka tev mājās ir cepamais papīrs vai follijas gabaliņš.

Tad ķeries klāt gatavošanai. Sajauc zemesriekstu sviestu ar sīrupu un vaniļu, sāli. Tad visu uz  pannas sakarsē līdz pirmajam burbulim. Atsevišķā traukā sajauc šo masu ar brokastu pārslām. Kad masa nedaudz atdzisusi, izklāj to sev vēlamā biezumā uz cepamā papīra vai follijas. Ieliec ledusskapī atdzist.

Karamele top vienkāršāk. Sagriez dateles smalki jo smalki, izmanto blenderi, ja vēlies. Pievieno šai masai zemesriekstu sviestu un pienu, ja tev šķiet, ka nepieciešams to padarīt šķidrāku. Tad ņem no ledusskapja ārā pamatni un pārklāj to ar karameli. Liec atpakaļ ledusskapī.

Šokolādes glazūrai sasmalcini tumšo šokolādi un liec to kausēties ūdens peldē. Pievieno pienu vai ūdeni, ja vēlies to šķidrāku. Ņem no ledusskapja ārā saldumu un pārlej ar šokolādi. Tad kā jau nojaut, liec atpakaļ ledusskapī atdzist un, kad šokolāde atdzisusi, vari našķoties. Šis tviksa paveids izdodas ļoti salds un sātīgs, no šīm sastāvdaļām pietika aptuveni 15 autentiskajiem tviksiem. Ēdām un klausījāmies dziesmu “Pass This One”, ko izpilda grupa The Knife.

– Aija un Ko(?)

Mandeļu cepumi

Ja mums Ziemassvētkos uzdāvināja pašūtu lācīti, tad nolēmu viņu pieņemt savā ģimenē ar angļu stila launagu. Cepumi un tēja. Ja gribat tādu lācīti, tad apmeklējat autorleļļu salonu Jēkaba kazarmās (tā nav reklāma) vai draudzējaties ar talantīgiem cilvēkiem. Ja gribat cepumus, tad zemāk recepte.

Cepumiem vajadzēs:

• 3 tases miltu
• ½ tasi cukura
• ¾ tases ābola biezeņa/sablenderēta ābola
• 1-3 ēdamkarotes eļļas (jo vairāk eļļas, jo cepumi būs mīkstāki)
• 1,5 tasi apgrauzdētu un sasmalcinātu mandeļu (var izmantot mandeļu skaidiņas, bet var arī veselas mandeles sadauzīt ar smagu priekšmetu vai sasmalcināt blenderī)
• 1 ēdamkaroti cepamā pulvera
• 1 tējkaroti vaniļas cukura
• Šķipsniņu sāls
• Pilienu mandeļu ekstrakta

Vienā bļodā sajauc miltus ar cepamo pulveri un sāli. Otrā bļodā sajauc cukuru ar ābolu biezeni, eļļu un mandeļu ekstraktu. Sajauc abu bļodu saturu un pievieno mandeles. Masu mīci ar rokām līdz tā saveļas vienā lielā kunkulī.

Tad šo kunkuli  noplacini un izlīdzini un liec iepriekš uzsildītā krāsnī (150 grādi pēc celsija), lai nepiedegtu, izmanto cepamo papīru. Cep 25 minūtes, līdz milzu cepums / saplacinātais kunkulis sāk izrādīt pirmās gatavības pazīmes. Tad ņem ārā un sagriez vidēji plānās šķēlēs. Izkārto šķēles uz cepamā papīra un liec atpakaļ cepeškrāsnī apbrūnināties vispirms no vienas, tad otras puses. Ja vēlies vari uzreiz veidot sev vēlamu cepumu formu,  vari izmantot cepumu formiņas.

Ēd un klausies James Vincent McMorrow dziesmu par saules ēdājiem „We Don’t Eat”.

– Aija

Dārzeņi Indijas saulē jeb karijs

Mūsu labais draugs, pirms kļuva par Gaismas pils grāmatu akcija seju, pagatavoja un cienāja mūs ar šo saulaino ēdienu. Karijs sildīs ne tikai ziemas spelgonī nosalušās ķepas, bet arī sirdi.

Sastāvā:

• 4 tvaicēti/vārīti kartupeļi
• olīveļļa
• 1 sīpols
• 3 ķiploku daiviņas
• 2 tējkarotes saberzta kumina
• 1 ½ tējkarotes kajēnas vai asie čili pipari
• 4 tējkarotes karija (pēc izvēles: zaļais/dzeltenais)
• 4 tējkarotes garam masala
• 2 cm ingvera saknes, nomizota, sakapāta
• 1 tējkarote sāls
• 1 bundža sagrieztu tomātu vai četri kubiņos sagriezti tomāti
• 1 bundža turku zirņu vai lēcas
• 1 bundža konservētu zirņu
• 1 bundža kokosriekstu piena

Pagatavošana:

Tvaicē vai novāra kartupeļus. Noliek, lai atdziest un iztvaiko mitrums. Sagriež kubos.

Tikmēr sakapātos ķiplokus un sīpolus uz vidējas uguns cep dziļā pannā, kamēr sīpoli ir caurspīdīgi. Saber visas paredzētās garšvielas, vēl 2 min. pasautē. Sīpolu un garšvielu maisījumam pieliek kartupeļus, mazliet pasutina, bet neapcep, tad liek klāt tomātus, lēcas, zirņus un visu sajauc, sutina. Pēdējo pielej kokosriekstu pienu un visu kādas 5-10 min uz nelielas uguns sutina, kamēr garšvielas ievelkas dārzeņos. Pasniedz bļodiņās un pārber ar sakapātiem lociņiem.

 Ārštata korespondents Artūrs mums iesaka klausīties kādu dziesmu par Indiju, piemēram šo Nitin Sawhney izpildīto “Sunset“.

– Aija

Šokolādes pudiņš

Šī ir viena no mūsu ārštata korespondenta Artūra receptēm. Tā kā es biju klāt un visu procesu uzraudzīju (lasi: traucēju), tad domājams, ka esmu tiesīga ar šo garduma recepti dalīties kā savu.

 

Sastāvam vajag:

• 3 tējkarotes kartupeļu cietes
• 2-3 tējkarotes ūdens
• 1 1/2 tases sojas piena (parastā, bez vaniļas)
• 1/4 tējkarotes vaniļas ekstrakta
• 1/4 tases cukura (ne vairāk, jo tad būs par saldu)
• 1/4 tases nesaldināta kakao pulvera.

Pagatavošana:

Nelielā bļodā sajauc cieti ar ūdeni līdz tā kļūst līdzīga pastai (zobu pastai nevis makaroniem).

Dziļā pannā vai katliņā uz vidējas uguns sajauc kopā sojas pienu, vaniļas ekstraktu, cukuru, kakao pulveri un to pastu, kas sanāca no samitrinātās cietes. Maisa, kamēr masa sāk vārīties. Turpina maisīt, kamēr masa savelkas vienā lielā kunkulī. Noņem no uguns un noliek dzesēties – pudiņš turpinās savilkties. Pirmās piecas minūtes to dzesē istabā un tad var izlikt ārā vai ledusskapī un pilnībā atdzesēt.

Pasniedz nelielos deserta trauciņos, pielej klāt ogu ķīseli vai vaniļas sojas pienu un ēd kāru muti! Kad paēd, tad sāk dedzināt kalorijas pie šīs dziesmas: “Chocolate“.

– Aija

Artūra kvinojas karstie salāti

Kādu dienu saņēmu personīgu e-pastu no Artūra. Mūsu blogs ir palaidis garām jebkādu kvinojas recepti. Lai to labotu, speciāli tikāmies un netīšām tapa šie salāti, kas garšīgi kā karsti, tā arī auksti.

Būs vajadzīgs:

• 1 tase kvinojas (quinoa)
• 2 tases ūdens
• 1 dārzeņu buljona kubiņš
• ¼ tases olīveļļas
• 1-2 izspiesti laimi/ citroni
• 1-2 tējkarotes saberzta kumina
• 1 tējkarote sāls
• melnie pipari/piecu piparu maisījums pēc garšas
• ½ tējkarotes sarkano piparu pārslu
• 1 ½ tases uz pusēm sagrieztu ķiršu tomātu
• 1 tase konservētās kukurūzas
• 1 bundžiņa melno pupiņu (var aizstāt ar citām mazāka izmēra pupiņām, bez piedevām vai mērcēm)
•  sagriezti lociņi
•  sakapāts sīpols
•  4-5 daivas sakapāta ķiploka
•  ¼ tases sakapātu pētersīļu
•  1-2 kubiņos sagrieztas paprikas

Pagatavošana:

Kvinoja: Kvinojas un ūdens attiecība 1:2. Novāra kvinoju ar ūdeni, kurā izšķīdināts buljona kubiņš. Kad kvinoja sāk vārīties, tad nogriež uz vidēju uguni, uzliek vāku un vāra 10-15 min, kamēr kvinoja uzsūkusi ūdeni. Noņem no uguns un atstāj ar uzliktu vāku.

Dārzeņu masa: Sakapātus sīpolus un ķiploku sautē (neapcep līdz oglītei) olīveļļā uz pannas, pievieno sakapāto papriku, pēcāk pievieno pupiņas un kukurūzu un nedaudz pakarsē wok veida vai kādā dziļā pannā, bet necep tā, ka gruzd.

Mērcīte: Paralēli sagatavo eļļu, saberzto kuminu, sāli, piparus, izspiež labi daudz laima/ citrona sulas un ar dakšiņu samaisa, cik var. Ļoti kult nav vajadzības.

Atsevišķā bļodā dārzeņu masā iemaisa pagatavoto karsto kvinoju, pieber svaigos pētersīļus, ieber svaigus uz pusēm pārgrieztos ķiršu tomātus, kuri karstajā masā nedaudz applaucēsies. Piejauc mērcīti un visu kārtīgi samaisa.

Pārkaisa ar sakapātajiem lociņiem un pasniedz. To, kas paliek pāri, noglabā ledusskapī un no rīta sanāk aukstie salāti, kas ir tikpat garšīgi.

Kas ir kvinoja?

Kvinoja nav graudaugs un ir piederīga pie balandu dzimtas – saukta arī par rīsu balandu. Radiniece spinātiem un bietēm. Dzimtene ir Andu kalni Latīņamerikā. Salīdzinājumā ar miežiem, kukurūzu un kviešiem kvinoja ir krietni bagātāka ar dzelzi, varu, mangānu un cinku, tajā ir arī vairāk kalcija, magnija un kālija, toties mazāk nātrija. Kvinoja ir ļoti bagāta ar olbaltumvielām, minerāliem un ir lieliska tiem, kuri nevar lietot glutēnu (tātad cilvēkiem ar celiakiju). Sēkliņās ir arī sirds veselībai noderīgās nepiesātinātās taukskābes, kā arī antioksidanti – flavonoīdi kvercetīns un kempferols, kuru koncentrācija reizēm var būt pat lielāka nekā dzērvenēs vai brūklenēs. Arī šķiedrvielu daudzums kvinojā ir gana liels, tādēļ tās lietošana uzturā nāk par labu gremošanas trakta veselībai, palīdz stabilizēt cukura līmeni asinīs un normalizēt holesterīna līmeni, turklāt reti izraisa alerģisku reakciju. ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija 2013. gadu bija pasludinājusi par Starptautisko kvinojas gadu.

Vairāk info par kvinoju: http://nra.lv/maja/virtuve/88652-kvinoja-kas-ta-tada.htm;

http://en.wikipedia.org/wiki/Quinoa

Recepte un bildes pieder mūsu ārštata korespondentam Artūram. Viņš iesaka klausīties Lordes dziesmu “Tennis Court“.

– Aija

Mango svaigā kūka

Kūka, kas sastāv tikai no 5 sastāvdaļām, nesatur ne miltus, ne cukuru un pagatavojama 10 minūšu laikā ir izmēģināta un atzīta par labu esam. Dalāmies ar recepti un varbūt ne visveiksmīgākajām bildēm šī bloga vēsturē.

Nepieciešams:

• 1 glāze riekstu (es izmantoju nedaudz apgrauzdētus lazdu riekstus)
• 1 glāze bezkauliņu dateļu
• 1 banāns
• 1 gatavs mango
• ½ avakado (var nelikt, tik izbojās kūkas saulaini dzelteno krāsu)

Darba gaita:

Sablenderē vai citādi sasmalcina riekstus un dateles. Masu samaisa un izklāj kūku/pīrāgu traukā. Svarīgi, lai būtu augstas malas, bet tikpat labi var likt arī atsevišķos deserta trauciņos. Sablenderē mango ar banānu un pārlej pāri pamatnei. Var to likt ledusskapī atdzist uz kādu pusstundu. Var ēst uzreiz, jo kūka ir gatava.

Mēs, četru draugu kompānija, apēdām šo kūku tikpat ilgā laikā, kādā to uzmeistarojām. Fonā paspēja vien izskanēt pašmāju grupas Mango dziesma “I Stole The Best Years Of Your Life“.

– Aija

Saldo kartupeļu falafeļi

Falafeļi parasti šķiet, oi, cik gardi, bet tiiiiik sausi, ka noskumumā nākas nokārt galvu. Zini, šie saldo kartupeļu falafeļi ir labākie, kādus man līdz šim gadījies ēst. Es tiešām nepārspīlēju un neglaimoju sev un savu draugu gatavotprasmei, ja nu vienīgi mūsu aizmāršībai – mēs aizmirsām pievienot falafeļu masai miltus, kas arī ir veiksmes atslēga. Tiesa gan, tie bija naski uz ārā jukšanu, bet lavašs paveica savu uzdevumu godam un visu saturēja kopā.

Sastāvdaļas:

– 1 saldais kartupelis

– 1 krūze vārītu turku zirņu

(- 1 glāze turku zirņu vai ierasto miltu)

– 2 ķplokgalviņas

– 1/2 sīpola

– 2 tējk. kumina

– 2 tējk. garam masalas

– 2 tējk. paprikas pulvera

– 1 tējk. piparu

– 1 tējk. sāls

– 1/2 citrona sulas

– olīveļļa

Sagriez saldo kartupeli kubiņos un cep cepeškrāsnī 175º C apm. 30 min., līdz kartupelis ir mīksts. Tikmēr sakapā sīpolu un ķiploku. Kad kartupeļi nedaudz atdzisuši, pievieno zirņus un samīci tos. Masai pievieno arī garšvielas, (miltus) un citrona sulu, atkal samīci. Lai vieglāk izveidot falafeļu bumbiņas, ieliec masu saldētavā uz 10 min. Tad ielej dziļā pannā daudz olīveļļas, saņem drosmi (vai vienkārši palūdz Sabīnei to visu izdarīt, jo viņa nebaidās no lietām, tai skaitā no nāvējoši karstas eļļas) un apcep falafeļus no vienas, tad no otras puses.

Tin lavašā ar visu, kas tev garšo. Mums garšoja spinātu, tomātu, avokado salāti ar sēkliņām + dažādas mērces. Klausies Kroffork.

– Annija